Līdzdalība sākas pirms vēlēšanu dienas
Organizācijas prasīja saprotamas partiju programmas, piekļūstamas norādes vēlēšanu iecirkņos un viegli lasāmus rezultātus. Tās ierosināja arī invaliditātes jautājumu komiteju Eiropas Parlamentā, iesaistot cilvēkus ar intelektuālās attīstības traucējumiem. Prasības aptvēra gan balsošanu, gan ietekmi uz politiku pēc vēlēšanām. [2]
Dzīve kopienā un individuāls atbalsts
Priekšlikumi ietvēra Eiropas stratēģiju pārejai no institucionālas aprūpes uz dzīvi kopienā. Organizācijas aizstāvēja paša cilvēka vadītu atbalstu, palīdzību lēmumu pieņemšanā un iekļaujošu izglītību ar individuālu atbalstu. Programmā bija arī sieviešu un meiteņu ar intelektuālās attīstības traucējumiem aizsardzība. [2]
Divu valstu kopīga platforma
Plena inclusión Spānijas paziņojums uzsvēra rezervētas darbvietas Eiropas iestādēs un piekļuvi agrīnās bērnības pakalpojumiem. FENACERCI aliansi raksturoja kā atbildi uz ilgstošiem šķēršļiem abās valstīs. Desmit punkti bija pilsoniskās sabiedrības prasības ES; paziņojums nenozīmēja, ka pasākumi ir pieņemti. [3]