Kurš vada asistenci?

Kampaņas prasības iekļāva personīgo asistenci tiesībās dzīvot kopienā. ENIL uzskatīja, ka atbalstam jāseko saņēmēja lēmumiem, nevis jānosaka, kur viņš drīkst dzīvot vai kā pavadīt dienu. Priekšlikumi aicināja Eiropas iestādes noteikt ANO invaliditātes tiesību konvencijai atbilstošus asistences nosacījumus, nodrošināt pietiekamu finansējumu un uzraudzīt finansētos projektus. Tās bija kustības prasības pēc politikas izmaiņām, nevis demonstrācijas radītas jaunas tiesības uz asistenci. [2]

Pārvietošanās brīvībai nepieciešams praktisks atbalsts

Viena konkrēta prasība attiecās uz cilvēkiem, kuri pārceļas starp Eiropas valstīm. ENIL lūdza pasākumus, kas ļautu cilvēkiem ar invaliditāti saglabāt personīgās asistences pieejamību, pārceļoties dzīvot, strādāt vai mācīties citur ES. Tas saista pazīstamu Eiropas brīvību ar bieži nepamanītu pakalpojumu: iespēju ārvalstīs ir grūti izmantot, ja tai nevar sekot nepieciešamais ikdienas atbalsts. Prasību dokuments ierosināja ES ieteikumu par personīgo asistenci; tas neizveidoja sistēmu valstu asistences budžetu automātiskai pārnešanai. [2]

Protests ar vietu kopīgām zināšanām

Gājiens bija daļa no trīsdienu tikšanās 26.–28. septembrī. Programma apvienoja darbnīcas par personīgo asistenci, deinstitucionalizāciju un tiesību uzraudzību ar nodarbinātības un jaunatnes diskusijām. Uzklausīšana parlamentā un noslēguma konference vienā pasākumā apvienoja dažādas tiesību aizstāvības formas. ENIL vēlākā atsauksmju aptauja apstiprina darbnīcu, uzklausīšanas un konferences datumus, tostarp noslēguma konferences hibrīdformātu. Tātad tikšanās piedāvāja vairākus līdzdalības ceļus: publisku protestu, praktiskās pieredzes apmaiņu un vēršanos pie iestādēm. [3][4]

Prasību ieraksts, nevis paziņojums par pabeigtu reformu

ENIL gājiena aprakstā nosauktas četras prioritātes: personīgās asistences pieejamība, ātrāka deinstitucionalizācija, mazāka nodarbinātības plaisa un ES finansējuma pārtraukšana institūcijām. Tās saista atbalsta pakalpojumus ar lēmumiem par publiskajiem līdzekļiem un iespējām. Organizatoru ziņojumi dokumentē mobilizāciju un 2022. gada septembrī iesniegtos priekšlikumus. Tie paši par sevi nerāda, ka valdības vēlāk īstenoja šīs izmaiņas. Freedom Drive ieguldījums bija padarīt kustības gaidas redzamas un dot atbalsta lietotājiem kopīgu platformu, no kuras tās prasīt. [1][2]