Vienlīdzības jautājums
Kopā uzstājās Uloba, Norvēģijas Cilvēku ar invaliditāti asociācija, viņu organizāciju federācija un Norvēģijas Neredzīgo asociācija. Eli Knøsen no vienlīdzības un diskriminācijas novēršanas ombuda biroja teica: „BPA nav veselības aprūpe, tā ir vienlīdzība.” Uloba padomniece Vibeke Marøy Melstrøm brīdināja nepieļaut, ka administratīvās detaļas aizēno šo mērķi. [1]
Atbalsts visā ikdienā
Prasība sekoja Uloba janvāra priekšlikumam par atsevišķu BPA likumu un vienotu asistences modeli. Organizācija uzskatīja, ka atbalstam jāseko cilvēkam mājās, darbā un ceļojumos, bet pieejamībai mazāk jābūt atkarīgai no dzīvesvietas pašvaldības. [2]
Viena sistēma dažādām vajadzībām
Augustā koalīcija vienojās par kopīgu memorandu, pieprasot bērnus un cilvēkus ar kognitīviem traucējumiem iekļaut tajā pašā sistēmā. Tā iebilda pret pieteicēju sadalīšanu valsts un pašvaldību sistēmās pēc vajadzības pēc atbalsta lēmumu pieņemšanā. Tās bija komitejai iesniegtas reformu prasības. [3]