Mission of Norway to the EU · Wikimedia Commons · Apgriešana: CaroFraTyskland · CC BY 4.0
Reforma stiprina valsts tiesisko ietvaru
Tieslietu ministre Astri Aas-Hansen pēc parlamenta apstiprinājuma 2025. gada 19. decembrī paziņoja par spēkā stāšanos. Norvēģijai konvencija jau bija starptautiski saistoša. Likumdošanas analīze nodalīja šīs esošās saistības no iekļaušanas un prioritātes noteikuma papildu ietekmes valsts tiesībās. [1][2]
Pasu noteikumi mainījās līdzās iekļaušanai
Valdība arī paziņoja par pasu un identitātes karšu likuma grozījumiem no tā paša datuma. Tie sašaurināja atteikuma pamatus, kas saistīti ar rīcībspējas ierobežojumiem, un atcēla īpašo iespēju atteikt vai atņemt pasi tāpēc, ka cilvēkam ir intelektuālās attīstības traucējumi. Izmaiņas skāra pārvietošanās brīvības praktiskus aspektus. [1]
Invaliditātes organizācijas bija prasījušas iekļaušanu
SAFO 2025. gada augustā sveica valdības likumdošanas priekšlikumu un saistīja to ar savu ilgstošo kampaņu, lai konvencijai piešķirtu tādu pašu statusu kā citiem iekļautajiem cilvēktiesību līgumiem. Apraksts fiksēja organizētas invaliditātes aizstāvības lomu pirms reformas spēkā stāšanās. [1]