Institucionālās kontroles atpazīšana
Vadlīnijas norāda uz institucionālām pazīmēm, piemēram, uzspiestu dienas kārtību, obligātu asistentu koplietošanu un ierobežotu ietekmi uz atbalsta sniedzēja izvēli. Eiropas Neatkarīgas dzīves tīkls ENIL savā 2023. gada oktobra skaidrojumā norāda, ka cilvēku pārvietošana uz mazākām grupu dzīvesvietām var saglabāt šos ierobežojumus. Tas arī precizē dokumenta statusu: tās ir autoritatīvas norādes invaliditātes tiesību konvencijas īstenošanai, kas nerada jaunu līgumā nostiprinātu tiesību kopumu. [1][3]
Asistence ir pieejama brīdī, kad cilvēks aiziet
27. punkts nosaka, ka cilvēkiem personīgā asistence jānodrošina jau pirms aiziešanas no institūcijas, lai atbalsts būtu pieejams tūlīt pēc tās. Cilvēkam jāizvēlas, cik lielu pakalpojuma daļu viņš pārvaldīs pats, tostarp vai nodarbinās asistentus vai piesaistīs sniedzējus. Vajadzība pēc palīdzības lēmumu pieņemšanā nedrīkst kļūt par izslēgšanas pamatu. Vadlīnijas arī nodala mājokli no pienākuma pieņemt noteiktu ārstēšanu vai atbalsta pakalpojumus. [1]
Budžets, kas atbalsta ikdienas izvēli
ENIL personīgās asistences norādes apraksta finansējumu, kas nepieciešams, lai šī noteikšana būtu praktiska. Piešķīrumiem jāatspoguļo individuālās vajadzības un vietējās algas, sedzot darba devēja iemaksas, administrēšanu un atbalstu no cilvēkiem ar līdzīgu pieredzi, kā arī asistentu algas. ENIL uzskata, ka cilvēkiem ar invaliditāti jāvar atlasīt, apmācīt un vadīt asistentus, saņemot atbalstu, ja viņi to izvēlas. Noteikšanu var īstenot arī ar atbalstītu lēmumu pieņemšanu. Pārejas plānā tas nozīmē līdztekus tiešā atbalsta stundām izvērtēt, kurš organizēs asistenci un kā šo darbu finansēs. [4]
Īstenošanas vērošana caur cilvēku pieredzi
ENIL 2024. gada Neatkarīgas dzīves aptauja, kas publicēta 2025. gadā, aplūkoja personīgo asistenci līdzās mājoklim, transportam, izglītībai un citiem līdzdalības nosacījumiem. Respondenti ar invaliditāti un neatkarīgas dzīves kustības organizācijas novērtēja savu pieredzi. Neviena aptaujātā valsts nesasniedza ziņojuma kopējo kategoriju, kas nozīmē pilnībā garantētas tiesības. ENIL raksturo šo darbu kā priekšstatu apkopojumu, nevis reprezentatīvu statistisku pētījumu. Šie ierobežojumi ir svarīgi, lasot valstu salīdzinājumus. Tomēr aptauja piedāvā praktisku pārejas izvērtēšanas veidu: asistenta pieejamībai jādarbojas kopā ar piekļūstamu mājokli, izmantojamu transportu un iespējām kopienā. [5]