Cilvēku ar invaliditāti organizācijas pie lēmumu galda
Deklarācija iekļauj pārstāvības organizācijas attīstības sadarbības un humānās palīdzības izstrādē, īstenošanā un uzraudzībā. Tā prasa efektīvu līdzdalību, drošu vidi pilsoniskajai sabiedrībai un lielākus resursus un partnerības šīm organizācijām. Samita noslēguma paziņojumā IDA prezidents Nawaf Kabbara uzsvēra, ka cilvēku ar invaliditāti organizācijām jābūt iesaistītām tur, kur pieņem lēmumus par finansējumu. Tas attiecas uz ietekmi pār prioritātēm un resursiem, nevis tikai starptautiska pasākuma apmeklēšanu. [2][1]
Piecpadsmit procenti programmu, nevis budžeta kvota
Tehniskā piezīme, kas datēta ar 2025. gada decembri, precizē mērķa nozīmi. Tā skaita programmas, izmantojot starptautiskajā palīdzības ziņošanā lietoto darbības jēdzienu; tā neprasa invaliditātei atvēlēt 15 procentus izdevumu. Mērķi vērtē no saņēmējvalsts skatpunkta, apvienojot donorus, nevis kā atsevišķu slieksni katra donora portfelim. Programmas var kvalificēties, ja invaliditātes iekļaušana ir nozīmīgs vai galvenais mērķis. Šīs atšķirības ir svarīgas, salīdzinot publisku apņemšanos ar vēlāk ziņotajiem skaitļiem. [3]
Plašāks solījums par skaitlisko mērķi
Deklarācija arī aicina tās atbalstītājus virzīties uz iekļaušanu un piekļūstamību visās savās starptautiskās attīstības programmās. Tehniskā piezīme šo plašāko ieceri aplūko atsevišķi un norāda, ka deklarācijā nav īpaša tās uzraudzības mehānisma. Humānās palīdzības iekļaušana ir atsevišķu saistību priekšmets; 15 procentu aprēķins humāno palīdzību neaptver. Tādējādi deklarācija apvieno atšķirīgus pienākumus un turpmākās darbības formas. Uzskatot visas ar invaliditāti saistītās programmas vai humānās palīdzības darbības par savstarpēji aizstājamām, zustu skaidrība par to, ko vienošanās patiesībā prasa atbalstītājiem. [2][3]
Apņemšanās izsekošana valstu lēmumos
Tehniskā piezīme norāda, ka 2025. gada septembrī sāka darboties kopīgs palīdzības centrs, apvienojot GIZ, UNICEF un ANO Globālā invaliditātes fonda zināšanas, bet IDA vadot iesaisti un spēju stiprināšanu pārstāvības organizācijās. Tā uzdevums ir atbalstīt īstenošanu un valstu spējas. Deklarācija atsevišķi mudina uzlabot datus un ziņošanu par invaliditātes iekļaušanu. Tie ir pasākumi mērķa sasniegšanai, nevis pierādījums, ka tas jau sasniegts. Pašaizstāvjiem praktiskais pārbaudījums ir tas, vai līdzdalība turpinās, kad starp samitiem programmas izvēlas, izvērtē un pārskata. [3][2]