Attēlojumam jāatspoguļo parasta dzīve
Tiesas priekšsēdētāja Dhanandžajas J. Čandračuda rakstītajā spriedumā teikts: “Vizuālajiem medijiem jāatspoguļo viņu dzīves pieredze.” Tas aicināja uz precīzu attēlojumu un apspriešanos ar cilvēku ar invaliditāti organizācijām. Ietvars aptvēra pazemojošus stereotipus un tēlus, kas liek domāt, ka cilvēkiem ar invaliditāti vajadzīgas ārkārtējas spējas, lai pelnītu cieņu. [1]
Filmas atļauja palika spēkā
Malhotra bija iebildis pret valodu un invaliditātes attēlojumu filmā. Sony Pictures apgalvoja, ka vēstījums ir par tēlu stiprajām pusēm un rīcībspēju. Tiesa noraidīja prasītās izmaiņas filmā un sertificēšanas struktūru sastāvā, vienlaikus mudinot konsultēties ar attiecīgajiem ekspertiem. [1]
Pieejamība kinoteātru apmeklētājiem
Agrāk tajā pašā gadā informācijas ministrija izdeva atsevišķas vadlīnijas par subtitriem un audiālo aprakstu kinoteātros. Standarti noteica pakāpeniskus termiņus filmām un kinoteātriem, prasīja apspriesties ar cilvēku ar invaliditāti organizācijām un paredzēja pieejamības funkcijas parastos seansos. Tie aptvēra arī darbinieku apmācību un sūdzības par nepieejamiem piekļuves pakalpojumiem. [2][3]