Piekļuve tualetei bija pakalpojuma daļa
Tiesas uzskatīja tualešu izmantošanu par neatņemamu restorāna apmeklējuma sastāvdaļu. Pārvietojama rampa būtu novērsusi šķērsli bez būvdarbiem. Apelācijas tiesa noraidīja restorāna iebildumus un atzina, ka barjera nostāda nelabvēlīgā situācijā viesus ar invaliditāti. Vēlāk iegādāta rampa neatcēla jau notikušo diskrimināciju. [1][2]
Aizsardzība attiecās arī uz sievu
Pirmās instances spriedums atzina arī Biankas Grosas diskrimināciju viņas ciešās saiknes ar vīru dēļ. Nepieejamās telpas neļāva viņiem izmantot pakalpojumu kopā. Nosakot atlīdzību, tiesas vērtēja atceltā pasākuma sekas un vajadzību novērst turpmāku diskrimināciju. [2][1]
Lietu atbalstīja invaliditātes organizācija
Prasību atbalstīja ÖZIV Burgenland. Gross, organizācijas prezidents, aprakstīja grūtības panākt pieejamu risinājumu parastām vakariņām ārpus mājas. Klagsverband juriste Terēza Hammere sacīja: “Piekļūstamība ir cilvēktiesība.” Maija paziņojumā organizācija apstiprināja sprieduma galīgumu.