Uz ko attiecas skaitļi

Anonīmā tiešsaistes aptauja 2023. gadā savāca 100 577 atbildes no cilvēkiem vismaz 15 gadu vecumā ES, Albānijā, Ziemeļmaķedonijā un Serbijā. Salīdzināmajās grupās, ko izmantoja pārmaiņu pārbaudei kopš 2019. gada, atklātība pieauga no 46 % līdz 52 %, savukārt ziņotā naida motivētā vajāšana iepriekšējā gadā pieauga no 37 % līdz 55 %. Šie salīdzinājumi izmanto šaurāku respondentu grupu un valstu kopumu nekā pilnā 2023. gada aptauja. FRA norāda, ka brīvprātīgā tiešsaistes izlase nav reprezentatīva attiecībā uz ikvienu LGBTIQ cilvēku. [1]

Redzamība negarantē aizsardzību

Abi secinājumi apraksta dažādas dzīves daļas. Lielāka atklātība par identitāti nenozīmē mazāku sastapšanos ar naidīgumu. Skaitļi arī nepierāda, ka atklātība izraisījusi vajāšanu. Pakalpojumiem un publiskajām iestādēm šī atšķirība ir svarīga: kampaņa, kas mudina uz redzamību, jāpapildina ar iespējām ziņot par pāridarījumiem un saņemt atbalstu. FRA prasīja labāku naida noziegumu atpazīšanu un izmeklēšanu, pienācīgus resursus vienlīdzības iestādēm un drošākas skolas. Tie ir ceļi, pa kuriem formālas tiesības var kļūt par izmantojamu aizsardzību. [1]

Kopīga pilsoniskās sabiedrības prasība

ILGA-Europe 2024. gada 15. jūlijā publicēts kopīgs paziņojums aicināja saglabāt vienlīdzību nākamā ES politikas cikla centrā. Parakstītāji ietvēra European Roma Grassroots Organisations Network, Eiropas Invaliditātes forumu un Eiropas tīklu pret rasismu. Viņi prasīja finansējumu vienlīdzības organizācijām, stingrāku institucionālo atbildību un visvairāk skarto cilvēku iesaisti politikas izstrādē un īstenošanā. Aicinājums saistīja LGBTIQ vienlīdzību ar citām diskriminācijas formām, atzīstot, ka viens cilvēks var vienlaikus saskarties ar vairākiem šķēršļiem.

Nākamā stratēģija un tās pārbaudījums

Eiropas Komisija 2025. gada 8. oktobrī iepazīstināja ar LGBTIQ+ vienlīdzības stratēģiju 2026.–2030. gadam. Tā paredzēja aizsardzību, iespēju stiprināšanu un plašāku sabiedrības iesaisti, tostarp atbalstu pilsoniskajai sabiedrībai, valstu rīcības plānus un forumu dialogam ar organizācijām. Tās bija politiskas saistības, nevis pierādījums, ka vajāšana samazinājusies. Aptauja un pilsoniskās sabiedrības aicinājums kopā dod veidu šādu saistību vērtēšanai: līdzās paziņojumiem par jaunām iniciatīvām jāvērtē atbalsta pieejamība, reakcija uz diskrimināciju un jēgpilna līdzdalība. [3][2]