Mājoklis bez vajadzīgās asistences
Vīrietis, kas apzīmēts kā S. K., bija pieprasījis 140 asistences stundas nedēļā. Kirkkonummi piešķīra 60 stundas aktivitātēm ārpus mājām. Pārsūdzības valsts līmenī bija nesekmīgas, un viņš atgriezās pie vecākiem, jo nesaņēma atbalstu, kas vajadzīgs dzīvei savā dzīvoklī. [2]
Atbalsts lēmumu pieņemšanā nedrīkst kļūt par izslēgšanas pamatu
Iestādes prasīja, lai pieteicēji spētu noteikt asistences saturu un sniegšanas veidu. Komiteja atzina, ka šā nosacījuma piemērošana netieši diskriminēja S. K. ENIL pievērsa uzmanību lēmumam 2022. gada jūnijā. Komiteja pieprasīja atkārtotu pieteikuma izskatīšanu un likuma grozījumus, lai novērstu šķērsli cilvēkiem, kuriem vajadzīgs atbalsts lēmumu pieņemšanā. [2][3]
Uzraudzība turpinājās arī 2026. gadā
2026. gada aprīlī publicētajā ziņojumā komiteja norādīja, ka vēlākie valsts iestāžu lēmumi joprojām nav ļāvuši dzīvot neatkarīgi un kompensācija nav izmaksāta. Somija apgalvoja, ka mājās sniegti pakalpojumi nevar nodrošināt drošu dzīvi. Tā kā valsts līmenī turpinājās pārsūdzība, komiteja saglabāja atvērtu īstenošanas uzraudzības dialogu. [4]