Ko organizācijas pārbaudīja

Ziņojums koncentrējās uz vispārizglītojošām skolām un klasēm, neanalizējot atsevišķo jautājumu par romu bērnu nesamērīgi lielo pārstāvību speciālajā izglītībā. Autori pārskatīja tiesību aktus, tiesu lēmumus un oficiālos izglītības datus. Viņi aprakstīja telpu trūkumu un mācības divās maiņās segregētā vidē līdzās nevienlīdzīgiem izglītības rezultātiem. Šie secinājumi bija organizāciju vērtējums par aplūkotajiem pierādījumiem. Atšķirība ir svarīga: skolas ēkas uzlabošana vai vietu skaita palielināšana pati par sevi neapliecina, ka bērni mācās kopā vienlīdzīgos apstākļos. [1]

Juridiskais spiediens reformu pamatā

Eiropas Komisija 2023. gada 19. aprīlī nolēma vērsties ES Tiesā pret Slovākiju par nespēju efektīvi risināt skolu segregāciju. Pārkāpuma procedūra sākās 2015. gadā. Tas bija lēmums sākt tiesvedību, nevis tiesas spriedums. Atsevišķā vietējā lietā, ko ierosināja tiesību organizācija Poradňa, Prešovas apgabaltiesa 2024. gada 22. aprīlī atstāja spēkā nolēmumu par romu bērniem no Malý Slivník, kuri apmeklēja skolu Terňa. Lieta skāra diskriminējošus skolu apgabalu lēmumus un nespēju novērst segregāciju. [3][4]

Rīkojumam vajadzīgs īstenošanas ceļš

Spriedums Terňa lietā prasīja atbildīgajām iestādēm sešu mēnešu laikā no sprieduma stāšanās galīgā spēkā sagatavot korektīvu plānu un īstenot to divu gadu laikā no šā brīža. Plānā bija jāizvērtē skolas ietilpība un skolēnu etniskais un sociālais sastāvs, iekļaujot efektīvus pasākumus un novēršanu. Šāds detalizējums saista vienlīdzības spriedumu ar praktisku izglītības organizēšanu. Spriedums nosaka pienākumus; tas neapliecina, ka segregācijas izbeigšana vēlāk pabeigta. Šeit aplūkotie dokumenti neapstiprina minēto termiņu ievērošanu. [4]

Izmēģinājums un mēroga jautājums

Izglītības ministrija 2024. gada 23. oktobrī paziņoja par projektu Opportunity for All ar 6,9 miljonu eiro budžetu no Eiropas finansējuma; tobrīd dalību bija apstiprinājušas 12 pašvaldības. Tā aprakstīja vietēju segregācijas izbeigšanas risinājumu izmēģināšanu un atbalstu skolu darbiniekiem. Amnesty un ERRC atzina iniciatīvu, bet apšaubīja tās ierobežoto tvērumu un ceļu no izmēģinājumiem uz ilgstošām valsts mēroga pārmaiņām. To 2025. gada vērtējums ir vēsturisks, nevis jauna pārbaude 2026. gadā. Praktiskā atziņa paliek skaidra: finansējums un jauni standarti jāsavieno ar pierādāmām izmaiņām uzņemšanā, mācīšanā un piekļuvē. [5][1]